2023. gada Lielo projektu apraksti

(Ērtākai lasīšanai šo lapu var izdrukāt) 

05.17.2023

Lielo projektu balvu fonds ir $22500. Katram balsstiesīgajam dalībniekam ir 20 punkti.

Balsojiet par projektiem, novērtējot ar 1-10 punktiem tos projektus, kurus jūs vēlaties atbalstīt. 

LF23L01 Lasi! Dziedi! Mācies! 4. posms 

Projekta mērķis: Veidot visiem pieejamas bezmaksas kvalitatīvas latviešu tautasdziesmu karaoke un animācijas filmas, kam iespējams dziedāt līdzi, mācoties lasīt un apgūstot tautasdziesmas. Projekts sniedz izklaidējošu, taču vienlaikus izglītojošu materiālu, lai sekmētu konkrētas dziesmas teksta un melodijas apguvi, veicinot interesi un aizraušanos ar latviešu kultūrmantojumu un folkloru. 

Projekta auditorija ir latviešu bērni visā pasaulē, it sevišķi tie, kas mīt ārpus Latvijas. Karaoke un animācijas formāts un materiāla brīvpieeja nodrošina iespēju jebkuram jebkurā laikā un vietā izmantot projektā veidotos darbus. Projekta vienkāršība un vieglā uztveramība sniedz iespēju iemācīties tautasdziesmas un izprast tajās notiekošo interesentiem ar atšķirīgu līmeņu latviešu valodas prasmēm. Projekta materiālus iespējams izmantot arī pieaugušajiem, kas interesējas par latvisko mantojumu un kultūru vai apgūst latviešu valodu kā mantoto vai otro ģimenes valodu.

Projekta apraksts: Dziesmas par Dievu, Laimu, Māru, tiks ierakstītas un veidotas 2023. un 2024. gadā. Dziesmu saraksts: Neguli, Saulīte, ābeļu dārzā; Dieviņš brida rudzu lauku; Es apsedzu sav’ galdiņu; Divi dienas mežā gāju; Tumsā gāju, vakarā; Pie Dieviņa gari galdi.

Dzied folkloras kopa “Kokle” (studija “Lauska”) un “Teikas muzikanti” (Mika Stroda studija).

Youtube klipam tiek pievienoti filoloģes Daces Mažeikas veidoti vēsturiskie un valodiskie skaidrojumi. Animācijas filmas un karaoke veido profesionāli animatori atšķirīgās tehnikās. Animatore Ilze Ruska darbojas kopā ar tehniskās jaunrades nama 2Annas animācijas audzēkņiem. Iepriekšējo posmu - 18 latviešu tautasdziesmu karaoke un animācijas filmas redzamas LF un ALA Youtube kanālā sarakstā Lasi! Dziedi! Mācies! Populārākās dziesmas sasniegušas 35-45 tūkstošus skatījumu trīs gadu laikā. Vidējais unikālo skatījumu skaits vienībai - ap 19 tūkstošiem

Projektu piesaka: Dace Mažeika, Biedrības "Raita valoda" valdes priekšsēde. No 2011. līdz 2018.  PBLA Izglītības padomes pārstāve Latvijā un arī ārpus tās. Kopš 2013. gada ALA Izglītības nozares konsultante mācību līdzekļu izstrādē un dažādu projektu veidošanā.  

Rekomendācijas: Raits Eglītis, PBLA un PBLA Izglītības padomes izpilddirektors.

Rinalds Rudzītis, Valsts izglītības satura centra īstenotais projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (turpmāk - Skola2030) Digitalizācijas struktūrvienības vadītājs. 

LF finansējums: $9731 (3 Tautasdziesmu audioieraksti $1944; Tautasdziesmu izmantošanas licences (2) $173; 6 karaoke un 6 animācijas filmu veidošana $7614)

LF23L04  Informatīvi izglītojošā filma par latviešu spēka zīmēm  “Zīmes. Debesu zīmes”

Projekta mērķis: “Informatīvi izglītojošā filma par senajām latviešu spēka zīmēm “Zīmes. Debesu zīmes””  ir otrā daļa no filmu cikla “Zīmes” paredzētajām 3 filmām par senajām latviešu spēka zīmēm, kurās caurstrāvo mūsu tautas gudrība un viedums no senatnes līdz mūsdienām. Projekta mērķis ir saglabāt latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu, kas cauri gadsimtiem ir bijis nozīmīgs un svēts, sniegt bērniem un jauniešiem paliekošas zināšanas par latviešu tautas vēsturi un saknēm mūsdienīgā veidā – caur filmu.  Senās spēka zīmes kā simbols ir palīdzējušas latviešu tautai pasargāt sevi un aizdzīvot līdz mūsdienām. Tās iekļauj sevī sīkstumu, gudrību un viedumu. Caur zīmēm paaudžu paaudzēs tek nodota svētība un paļaušanās uz savām paša spējām un likteņa nolemto. Filma ir nozīmīgs ieguldījums bērnu un jauniešu izpratnes veicināšanā un izglītošanā par latviešu tautas vēsturi un kultūrvēstursiko mantojumu.

Projekta apraksts: Projektu realizēs Biedrība "Mēs ar brāli kolosāli". Atkarībā no piešķirtā finansējuma, filmu plānots filmēt 2023. gada vasaras mēnešos un to pabeigt ne vēlāk kā 2023. gada 1. oktobrī, lai gada nogalē filma piedzīvotu savu pirmizrādi Latvijas televīzijā un sociālos medijos. Filmas scenārijs ir sākuma izstrādes stadijā, tiek veikta filmā iekļaujamās informācijas atlase un plānotas intervijas ar potenciāliem intervējamiem zīmju pētniekiem Latvijā. Filmā galvenās lomas tiks uzticētas Latvijā populārākā jauniešu televīzijas raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” vadītājiem – māsai Ievai un brālim Emīlam, kuri līdz skatītājiem aiznesīs Debesu zīmju stāstu par Saules, Mēness un Zvaigznes jeb Ausekļa zīmēm. Filmas varoņi ne vien tiksies ar zīmju pētniekiem, bet arī meklēs zīmes dabā, lietās un visā sev apkārt, izmēģinās spēkus zīmju pielietojumā un rotāsies ar zīmēm senos un mūsdienīgos tērpos, un uzrunās savus vieaudžus, lai noskaidrotu, ko viņi domā par seno zīmju spēku.

Projektu piesaka: Jolanta Ķiģele, valdes locekle Biedrībā "Mēs ar brāli kolosāli". Biedrība daudzus gadus sadarbojas ar dažādu nozaru Latvijas Republikas ministrijām, Eiropas Parlamentu un organizācijām, kuras ir tiešā veidā saistītas ar bērniem un jauniešiem. 

Rekomendācijas: Agnese Vanaga, rakstniece.

Ingmārs Čaklais, Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītājs.

LF finansējums $3364: Aktieris Nr. 1 -15  dienu izmaksas $1322; Aktieris Nr.2 - 15 dienu izmaksas $1322; 24 stundas studijas īer $720.

LF23L05 Filma “Sarkanais šķūnis”  

Projekta mērķis: Izveidot pilnmetrāžas dokumentālo filmu "Sarkanais šķūnis", kas atspoguļo gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna pieredzi turpat gadsimta garumā par to, kā definēt dzīvošanu un valstiskumu. Filmas vidi rada Baltijas jūras Kurzemes krastā uzbūvēta precīza šķūņa kopija un tajā ievietoti Staprāna lugu tēli, kas piedāvā alternatīvu Latvijas vēsturi, ko komentē kompetents vēsturnieks Gints Apals. Otrs komentētājs ir jauns puisis Oto Brantevics, kurš šobrīd atrodas aptuveni tai pašā situācijā kā 2. pasaules kara gados Raimonds Staprāns, un viņa izvēles un ikdienā aktuālie jautājumi ir līdzīgi – ir vai nav demokrātijai iespēja attīstīties sociāldemokrātijas virzienā, domājot par brīvību, brālību un vienlīdzību, kā trim vaļiem uz kā būtu jābalstās cilvēcei, lai netuvotos nākamā katastrofa. Vai jauna cilvēka brīvības pašapziņai ir vieta modernajā pasaulē, tas ir jautājums, kas šodien interesē ikvienu un projekts tēmē uz starptautiski plašu mērķauditoriju.

Projekta apraksts: Pie filmas projekta realizācijas jau trīs gadus strādā apjomīga VFS FILMS studijas komanda, filmēšanas darbi ir gandrīz pabeigti un 2023.gada vasarā tiks uzsākta filmas montāža, lai 2024. gada sākumā to varētu pabeigt. Lai radītu precīzu laikmeta tēlu un vidi, kurā Raimonds Staprāns izveidoja savu glezniecisko rokrakstu filmā būs jaizmanto plašs kino un foto dokumentu arhīvu klāsts par pagājušā gadsimta sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem ASV. Ar mūsu izpētes komandu esam apzinājuši valsts un privātos arhīvus gan Vašingtonā, gan Sanfrancisko un jau ir atlasītas daudzas unikālas sekvences. Ar unikālu vērtību ir atrastie Rick Prelinger un Marvin Albert privātie arhīvi. Filmas ražošanu līdz šim atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs, Kultūrkapitāla fonds un Fonds Mākslai Vajag Telpu, taču ir vēl ļoti nepieciešams līdzfinansējums pieminēto arhīvu izmantošanas tiesību iegūšanai. Šis projekta pieteikums attiecas uz licences tiesību nomaksu ASV arhīviem, kas tiks izmantoti filmā.

Projektu piesaka: Uldis Cekulis, VFS FILMS  valdes priekšsēdētājs. Studijas darbības galvenais virziens ir radošu dokumentālo filmu veidošana. Mēs esam neliela studija, kurā darbojas autori, kas ir atzīti augstas klases profesionāļi savā jomā. VFS FILMS ir producējusi vairāk kā 50 dokumentālās filmas no kurām lielākā daļa apbalvota pasaules prestižākajos kinofestivālos. 

Rekomendācijas: Laila Pakalniņa, režisore. 

Linda Olte, režisore. 

LF finansējums: $10000 (1960-1970 gadu arhīvu materiāla izmantošanas licences Rick Prelinger arhīvu licence $7500; Marvin Albert arhīvu licence $2500)

LF23L06 “Dzīve pie jūras” simtgades griezumā: piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskais un kulinārais mantojums ekoloģisko pārmaiņu laikos

Projekta mērķis: V. Veldre grāmatā “Dzīve pie jūras”(1938) aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu. Kā šī dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu un klimata pārmaiņu ietekmē?  Kā varam saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo un mainīgo jūru? Sekosim zivīm no Nidas līdz Jūrmalai, no jūras viļņa līdz pavardam. Projekta mērķi: zvejniecības kultūrvēsturiskā un kulinārā mantojuma saglabāšana; jūras ekoloģijas izzināšana un popularizēšana jauniešiem un plašākai sabiedrībai. Etnogrāfiskās ekspedīcijās vāksim piekrastes zvejnieku stāstus par: 1) zvejniecības vēsturi un praksēm 2) attiecībām starp cilvēkiem, zemi un jūru 3) klimata pārmaiņu novērojumiem 4) zivju ēdienu kulināro mantojumu. Iesaistīsim skolēnus, novadu muzejus, bibliotēkas, antropoloģijas studentus. Rezultātā: turpinājums Veldres “Dzīve pie jūras” latviešu un  angļu valodās. Noslēgumā: Jūras zinību festivāls ar meistarklasēm (tīklu likšanu jūrā, zivju apstrādi, kūpināšanu, gatavošanu). 

Piekrastes zvejniecībai ir dziļa kultūrvēsturiska nozīme, bet zvejnieku zināšanas un prakses apdraudējuši padomju zvejnieku kolhozi un piesārņojums, industriālā pārzveja, Eiropas zvejas liegumi, konflikti ar roņiem, invazīvās sugas un klimata pārmaiņas.Vecāki zvejnieki var stāstīt par tēvu un vectēvu praksēm Latvijas laikā, savu pieredzi zvejnieku kolhozos un neatkarības gadu zvejniecības atdzimšanu. Viņi ir paaudžu paaudzēs saauguši ar jūru, pārzin tās mainīgo ekoloģisko stāvokli, un kā pārdzīvot politiskas pārmaiņas. Savukārt piekrastes saimnieces māk izgatavot plašu zivju ēdienu klāstu, kas maz pieejams citās Latvijas daļās. Piekrastes iedzīvotāji ilgojas nodot savas zināšanas tālāk. Iesaistot jauniešus  un sabiedrību šo dzīvesziņu vākšanā ieinteresēs tos izmēģināt šīs prakses un turpmāk iesaistīties jūras saudzēšanā un piekrastes ciemu atdzīvināšanā. Ekspedīcijās būs kultūras, ekoloģijas, un metodoloģiskās ievadlekcijas, iedzīvotāju intervēšana un piekrastes nodarbību novērošana. 

Projektu piesaka: Guntra Anda Aistara, LF dalībniece, Asociētā profesore, Centrāleiropas Universitāte (CEU), Vides Zinātnes un Politikas fakultāte. Vides antropoloģe, ieguvusi PhD Mičīgānas universitātē, izdevusi grāmatu par Latvijas bioloģisko lauksaimnieku zināšanām un dabas uztveri. 2022. g. uzsākusi pētījumu par piekrastes zvejniekiem, ko turpinās sadarbībā ar trīs organizācijām, kurām ir pieredze iesaistīt jauniešus un sabiedrību dzīvesstāstu un etnogrāfisku datu vākšanā. ides antropoloģe, ieguvusi PhD Mičīgānas universitātē, izdevusi grāmatu par Latvijas bioloģisko lauksaimnieku zināšanām un dabas uztveri. 2022. g. uzsākusi pētījumu par piekrastes zvejniekiem, ko turpinās sadarbībā ar trīs organizācijām, kurām ir pieredze iesaistīt jauniešus un sabiedrību dzīvesstāstu un etnogrāfisku datu vākšanā. 

Rekomendācijas: Maija Hinkle, bij. Latvieši pasaulē – Muzejs un pētniecības centrs biedrības valdes priekšsēde, Dzīvesstāsts Latvijā 1996 – 2003 ekspedīciju līdzvadītāja; ALA Mutvārdu vēstures projekta vadītāja. 

Mara I. Lazda, Ph.D.,Professor & Deputy Chair, Department of History, Bronx Community College, The City University of New York

LF finansējums: $8,060 (Etnogrāfiskās ekspedīcijas lektoru honorārs $320;  Naktsmājas (10 dalībnieki, 2 naktis) $750;  Ēdināšana 10 dalībniekix 3 dienas $960; Benzīns dalībnieku transportam uz interviju vietām, ciematiem $ 2150; Trīs ekspedīciju izmaksas $6450; Publikāciju izdošanai ~500 eksemplāri $800; Noslēguma jūras festivāls: Telpu īre $110; Meistarklases honorāri $540; Uzkodas 75 dalībniekiem $160)

LF23L07  Dokumentālā filma "Pēckara bērni"

Projekta mērķis: Projekta uzdevums ir veikt kvalitatīvu režisores Dzintras Gekas-Vaskas pilnmetrāžas dokumentālās filmas “Pēckara bērni” ražošanu, lai radītu augstvērtīgu, mūsdienīgu un vēsturisko posmu, laikmetu un to konsekvenču un ietekmju raksturojošu filmu. 

Filmas galvenā misija ir -  iemūžināt un parādīt savu paaudzi tā, lai nākamās paaudzes iemīlētu, attaisnotu, nosodītu, mēģinātu saprast un uzzinātu vairāk. Mēs ticam, ka šobrīd ir pienācis īstais laiks stāstīt par šo unikālo pieredzi, un ticam, ka režisore Dzintra Geka-Vaska ir tā režisore, kura to varēs pārvērst saistošā kino valodā. 

Filmas aktualitāte saistīta ar karu Ukrainā. Pēckara paaudzes mazbērniem atmiņas par tālajiem laikiem likās kā nesvarīgas refleksijas, tagad karš ir pienācis tuvu, jaunieši sāk ausīties, prasa, kur juristi, kāpēc nav likumu, kas karu aptur...

Autoru Māra Putniņa un režisores Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālais pētījums par pēckara paaudzes dubulto dzīvi un ģimenes noslēpumiem, kā bērniem augot padomju režīmā 20.gadsimta 50.tos gados un kā pieaugušajiem gūstot panākumus 21. gadsimta brīvajā Latvijā.

Te būs stāsti gan par veiksmīgām pēckara bērnu dzīvēm, gan arī vēstījumi par sagrautu bērnību un dzīvi bez nākotnes. Šajā apjomīgajā dokumentālajā stāstā savīsies patiesi varoņu stāsti ar dokumentāliem pēckara un citu hroniku materiāliem, kas uzskatāmi parādīs melīgo pasauli, kādā bija jādzīvo šiem tik dažādajiem bērniem.

Projektu piesaka: Katrīna Šteinberga, nodibinājums Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, kas dibināts  2001.gadā ar mērķi apzināt komunistiskā terora upurus - cilvēkus, kuri kā bērni tika aizvesti uz Sibīriju 1941.un 1949.gada deportācijās. 

Rekomendācijas: Arta Ģiga, Producente producentu grupā "Red Dot Media". 

Ināra Kolmane, Režisore un producente filmu studijā "Deviņi"

LF finansējums: $9745 (Filmēšanas grupa $5763; Filmēšanas tehnika $3982)

LF23L08  Dokumentālā filma “Pret straumi”

Projekta mērķis: Izveidot dokumentālu filmu Latvijas un ārvalstīs dzīvojošo latviešu auditorijai. “Pret straumi” būs vēsturiski biogrāfisks stāsts - pārmaiņu laika simbola Gunāra Astras portretējums. Tas būs stāsts par cilvēku, kas spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Ko darīt, ja tavas domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt un nepiemēroties? Kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem? Gunārs Astra kļuvis par simbolu cilvēkam, kas nesalūzt. Viņa frāze Latvijas PSR tiesas procesa pēdējā vārdā 1983. gadā: “Es ticu, kas šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs (..) kļuva par vadmotīvu un spēka avotu daudziem Atmodas laika cīnītājiem.

Filmas tiks izrādīta kinoteātros un tiks nodota visām Latvijas skolām. Īpaši seansi paredzēti āvalstīs dzīvojošiem latviešiem, jo viens no filmas stāstiem būs par to kā aiz dažādās protesta akcijās latvieši atbalstīja disidentus un konkrēti Gunāru Astru. Viņu savā runā savulaik minēja arī ASV prezidents Ronalds Reigans. 

Projektu piesaka: Sandijs Semjonovs/ SKUBA films. Vairāk nekā 20 gadus darbojas kino un televīzijas nozarē. Pirms 10  gadiem izveidotajā “Skuba films”tapušas turpat 20 dažādas dokumentālas filmas. Filmās strādājis kā producents, režisors un arī scenārija autors. Filmu saturs bijis ļoti dažāds no sociālām tēmām līdz cilvēku stāstiem un piedzīvojumiem.  Rekomendācijas: Dace Bušante, Latvijas nacionālais arhīvs, direktore. 

Sigita Roķe, LTV galvenā redaktore. 

LF finansējums: $5000 (Animācijas epizodes, kas ļaus pabeigt filmas izveidi)

LF23L09  Raimonda Staprāna lugas "Pēdējā izrāde" iestudējums

Projekta mērķis: - Godināt mākslinieku un dramaturgu  Raimondu Staprānu

• Popularizēt un iepazīstināt ar diasporas autoru dramaturģiju.
• Runāt par radošu ( ne tikai) personu vēlmi realizēties jebkuros apstākļos, pat ja kontrole ir visapkārt un sistēma nav īpaši atbalstoša un uz attīstību tendēta.
• Bagātināt reģionu kultūras dzīvi ar profesionālu, kvalitatīvu un aktuālu izrādi.
• Popularizēt profesionālu teātri ārpus Rīgas un veicināt interesi par Cēsu Mazo teātri.

Izrādes mērķauditoriju sastāda jauni cilvēki un vidējās paaudzes skatītāji, kuriem patīk un interesē teātris. Otra būtiska auditorijas daļu veido seniori, kuriem būs atlaides biļešu iegādei. Mērķauditoriju sastāda arī cilvēki, kuriem nav pieejams teātris viņu dzīves vietā. Šo auditorijas daļu paredzēts sasniegt braucot viesizrādēs. Izrāde paredzēta mākslas un kultūras apmeklētājiem, kuriem ir nepieciešamība izjust mākslas klātesamību savā dzīvē.

Cēsu Mazais teātris producē režisora Krišjāņa Salmiņa ieceri, kuru realizēs aktieri Anna Nele Āboliņa, Emīls Krūmiņš, Ilze Liepa un Mārtiņš Liepa, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Varis Siliņš, komponists Emīls Zilberts, horeogrāfs Ģirts Dubults. Izrāde "Pēdējā izrāde" 2024. gadā būs fonda "Mākslai vajag telpu" programmā "Staprānam 100". Pirmizrādi piedzīvos Cēsīs, Pasaules latviešu mākslas centrā, kur arī tiks turpmāk izrādītas izrādes, bet paralēli dosies viesizrādēs gan uz Rīgu, gan uz Latvijas Kultūras namiem.

Projektu piesaka: Ilze Liepa, Cēsu Mazais teātris (Biedrība "Tapums") vadītāja. Teātris sāka savu darbību 2019. gadā ar mērķi attīstīt profesionālu, nevalstisku mazās formas teātra platformu Cēsīs un reģionā. Teātra galvenā mērķauditorija, līdz šim, ir bijusi bērni un jaunieši. Turpmāk teātris  vēlas sākt runāt par aktuālām un sabiedrībā sasāpējušām tēmām. 

Rekomendācijas: Pēteris Krilovs, teātra un kino režisors.

 Varis Brasla, kino un teātra režisors. 

LF finansējums: $9360 (Režisora honorārs $4320; komponista honorārs $2880; scenogrāfa honorārs $2160). 

LF23L10  Pirts pasakas

Projekta mērķis: Projekta "Pirts pasakas" mērķis – radīt kvalitatīvu autordarbu un saistošā veidā informēt sabiedrību pirts tradīcijām un terminoloģiju, spēcinot nacionālo identitāti un dziļākas personiskās saiknes veidošanos ar Latviju. Pasakas radīs Latvijas radošie rakstnieki – mākslinieki, kas vienlaikus ir arī  pirtsmīļi, jo tikai viņi vislabāk zina, ka veselā miesā – vesels gars. Projekts tiks realizēts 9 mēnešu laikā. 

Projekta mērķauditorija – ikviena ģimene un cilvēks, kuram interesē latvisks, veselīgs dzīvesveids un pirts tradīcijas. Projekta rezultātā tiks radīts: 

• 17 pasakas ~līdz 1000 vārdu katrā pasakā;
• vismaz 17 pasaku balss ieraksti un translācijas audio formātā
• vismaz 17 publikācijas sociālajos tīklos 

Pasakas audio formātā tiks atskaņotas radio Skonto vai tamlīdzīgā radiostacijā.

Pasakas vizuāli iespaidīgā veidā tiks publicētas Asociācijas web lapā (www.latvjupsa.lv) un sociālajos tīklos, kā arī informatīvo atbalstītāju sociālajos tīklos. 

Latviskās pirts tradīcijas ir sens un spēcīgs fundaments uz kura pamata iespējams būvēt stipras emocionālās saiknes saglabāšanu ar Latviju un spēcināt nacionālo identitāti, jo pirts ir unikāla tautas dziedināšanas un veselības uzturēšanas tradīcija, kas ir īpaši būtiska cilvēka veselīgākai un laimīgākai būšanai 21.gadsimtā. 

LR Satversmes preambulā cita starpā uzsvērts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu tradīcijas, latviešu valoda un latviskā dzīvesziņa. Pirts ir viena no latviskās dzīvesziņas būtiskām sastāvdaļām, kas sakņojas senā tautas vēsturē. 

Projektu piesaka: Aija Stepanova, biedrības "LATVJU PIRTS UN SPA ASOCIĀCIJA", Valdes locekle un projektu vadītāja.   

Rekomendācijas: Biedrība "Nigeste". 

Biedrība Latviesi.com 

LF finansējums: $9950 (Autoratlīdzība 17 pasaku autoriem $2550; raksta materiālu rediģēšana/ koriģēšana publicēšanai - pasakas un ieraksti masu medijos un soc. tīklos $1050; 105 fotogrāfijas pasaku/ ierakstu tematikā ar Latvijas dabas vērtībām un pirti $1850; pasaku lasījumu audio ieraksti, autora balss ieraksti $2550)

LF23L11: Grāmatas-monogrāfijas par latviešu muzikālā teātra vēsturi un attīstību sagatavošana un izdošana

Projekta mērķis: Muzikālā teātra Latvijā pirmsākumi atrodami jau Ādolfa Alunāna laikā, muzikālas izrādes tikušas iestudētas dažādos teātros, taču process kopumā nav sistēmiski pētīts un apkopots. Trūkst informācijas par opereti un muzikālo teātri vispār, vai arī tā ir nepilnīga vai vienpusīga. To atzinuši gan muzikologi, gan teātra un mūzikas nozares speciālisti. Grāmatā “Muzikālais teātris Latvijā” ietvertais pētījums realizēs mērķi – sniegt plašu informāciju par muzikālā teātra žanriem, to vietu Latvijas kultūras kopainā, attīstības tendencēm dažādos laika periodos.

• Plaša mērķauditorija – no pusaudžu vecuma līdz visvecākajai grupai, cilvēki, kas interesējas par radošo mākslu, mūziku, teātri, deju,
• Kultūras un mākslu jomu studenti, kas grāmatu varēs izmantot kā sistematizētu mācību materiālu, lai veiktu zinātnisko izpēti,
• Cilvēki, kam patīk viegli lasāma, bet ar faktuālo un vizuālu materiālu saturīga literatūra, 
• Bibliotēku lasītāji, mērķauditorija  paaudzēs, jo grāmatai ir paliekoša vērtība.

Latvijas Operetes fonds jau 10 gadus pilnvērtīgi un vispusīgi atjauno un attīsta operetes un muzikālā teātra tradīciju Latvijā. Šajā kontekstā top grāmata-pētniecisks monogrāfiska tipa darbs par operetes un muzikālā teātra pirmsākumiem un attīstību Latvijā ar dokumentāro un hronikas daļu latviešu valodā, pielikums angļu valodā. Autors - viens no redzamākajiem teātra nozares vēsturniekiem Prof.,Mag.art.Jānis Siliņš; vizuālo noformējumu veido Aigars Ozoliņš, viens no atzītākajiem māksliniekiem, kurš ilustrējis un veidojis ietērpus grāmatām, vairākkārtējs grāmatu mākslas konkursu laureāts, radījis monētu dizainu Latvijas Bankai; redaktors - Prof.,Dr.philol.Raimonds Briedis, zinātnieks ar lielu pieredzi kultūrvēsturisku tekstu sagatavošanā publicēšanai; tehnologs-konsultants Laima Brikmane -augsta līmeņa speciālists ar lielu pieredzi, plašām zināšanām papīra, drukas un ar tipogrāfijas specifiku saistītajos jautājumos. Grāmatu plānots izdot līdz 31.12.2023. Rīgā, drukāt Jelgavas tipogrāfijā

Projektu piesaka: Latvijas Operetes fonds, projekta vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Rekomendācijas: Dace Vilsone, Latvijas Kultūras ministrijas Valsts sekretāre. Kārina Pētersone, Latvijas Valsts prezidenta Ordeņu kapitula kanclere, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekle, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore, filologs. 

LF finansējums: $8560 (Tipogrāfijas druka Jelgavas tipogrāfijā, 2000 eksemplāru)

LF23L13 Pētījums un izrāde par Melburnas latviešu sabiedrību “Dickens street - The other"

Projekta mērķis: Projekts radošā veidā meklē atbildes uz Austrālijas latviešu kopienas aktualitātēm un identitāti mūsdienās, vācot, pētot cilvēku stāstus un diasporas attīstību un Austrālijas latviešu teātrī veidojot laikmetīgu iestudējumu. Tā ir starptautiska sadarbība starp fondu INITIUM no Latvijas, Austrālijas latviešu teātri Melburnā, Melburnas profesionālo teātri "Theatre Works" un latviešu režisori Baņutu Rubess no Kanādas. Izrādes galvenais izpētes objekts ir Melburnas latviešu nams, kura adrese ir Dickens st 3, kas arī devis projektam nosaukumu un ‘’Dickens Street - the Other’’ 2024. gada janvārī caur tieši šai vietai radītu iestudējumu (site-specific) atklās to, kā Eiropas tautu vēsture gadsimta laikā vairākas reizes atkārtojas, eiropiešiem kļūstot par kara bēgļiem un dodoties uz vistālākajām pasaules vietām, lai bēgtu no okupācijas. Tas ir stāsts par izturību, spēju pielāgoties apstākļiem un integrēties, tomēr saglabājot savu citādību (otherness), kas ļauj pārvarēt šķēršļus.

Projekts ietver pētījumu un izrādi. Pētījuma (3.-12.2023.) laikā notiks ievāktā materiāla (dzīvesstāstu intervijas, arhīvu materiāli, meistarklašu rezultāti u.tml.) apkopošana un analīze, kā arī meistarklašu īstenošana un to veido dzīvesstāstu pētniece Ilga Vālodze Ābele, režisore, dramaturģe Baņuta Rubess un fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja Ieva Niedre. Rezultātā Austrālijas latviešu kopienas vēsture tiks saglabāta Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumā un aktualizēta zinātniskās publikācijās ar mērķi sasniegt Austrālijas latviešu kopienas vēstures vai dzimtas pētniekus, diasporas politikas veidotājus. Projekta izrāde ir unikāls notikums Austrālijas latviešu diasporā, kas ar savu laikmetīgo formu uzrunās kā latviešu, tā austrāļu publiku, bet visīpašākais ir tās potenciāls piesaistīt plašu mērķauditoriju -  Melburnas latviešus, tostarp jauniešus, jauno diasporu, kā arī laikmetīgās mākslas interesentus un St. Kildas apkaimes iedzīvotājus Melburnā.

Projektu piesaka: Ieva Niedre, fonds Initium, valdes priekšsēdētāja.  Strādājusi kā Latvijas, tā starptautiskā mērogā,  veidojot projektus teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, sociālajā un starpdisciplinārajā laukā. 2016. gadā nodibinājusi fondu INITIUM, kurā šobrīd oficiāli strādā 4 darbinieki un dažādos projektos tiek nodarbināti ap 50 mākslinieku. 

Rekomendācijas: Dace Aperāne, komponiste, Latviešu kultūras biedrības “TILTS” priekšsēde, Mūzikas nozares vadītāja. 

Jānis Kārkliņš, “Daugavas Vanagi Austrālijā” priekšsēdis. 

LF finansējums: $8900 (honorārs pētniecei Ilgai Vālodzei Ābelei (pētījuma un interviju veikšana, interviju apstrāde, interviju saglabāšana, meistarklašu vadīšana Melburnā un Latvijā) $1300; Honorārs režisorei un dramaturģei Baņutai Rubess (dramaturģiskā materiāla izstrāde, izrādes režija un meistarklašu vadīšana Melburnā un Latvijā) $2000; honorārs radošajai producentei Ievai Niedrei (projekta producēšana, meistarklašu vadīšana Melburnā un Latvijā, projekta rezultātu popularizēšana): $1200; honorārs izrādes komponistam Jēkabam Nīmanim (muzikālā materiāla komponēšana, aranžēšana) $1200;  Latviešu nama Melburnā noma meistarklasēm, mēģinājumiem un izrādei 2023. gada decembrī/ 2024. gada janvārī) $700; Tehniskā aprīkojuma noma (gaismu un skaņu tehnika mēģinājumu laikā un izrādē) Melburnas latviešu namā: $2500).