2022. gada Lielo projektu apraksti

01.06.22

Latgalian verbs

LF22L01 Latgaliešu darbības vārdi (Latgalian verbs)

Projekta mērķis: Lietotne darbosies jebkurā Android vai iOS (iPhone, iPad) viedierīcē un dos iespēju skolēnam vai cittautietim pašam savā nodabā locīt darbības vārdus latgaliešu valodā, uzzināt par izņēmumiem, kā arī dalīties ar citiem. Skolotāji varēs izmantot kā papildus mācību rīku un resursu skolniekiem. Lietotnes saskarne (user interface) būs latviešu, latgaliešu un arī angļu valodās.

Šis būs visapjomīgākais darbības vārdu resurss latgaliešu valodā - derēs gan iesācējiem, gan tiem, kuri vēlēsies vairāk iedziļināties latgaliešu darbības vārdu gramatikā.

Projekta apraksts: Viedierīces (viedtālruņi un planšetdatori) ir kļuvušas par ikdienu, bet vēl joprojām nav pieejamas lietotnes un digitālie resursi latgaliešu valodas apguvei. Darbības vārdu locīšana ir viena no sarežģītākām latgaliešu gramatikas sastāvdaļām un iecerētā lietotne pasniegs šo mācības vielu daudz aizraujošākā veidā. Projektu vadīs un izpildīs Arnis Gross (latvianapps.com)

Projektu piesaka: Arnis Gross, projekta vadītājs, programmētājs Latvianapps.com. Jau vairāk kā 30 gadus nodarbojos ar latviešu valodas ieviešanu dažādās tehnoloģijās (Macintosh, Windows, iOS, Android, Web). Esmu izveidojis Latvian Verbs, Lociņš, Latvian Nouns, Estonian Verbs, Kas Kas Ko, Tautas dziesmas, lietotnes viedierīcēm. Saņēmu PBLA Atzinības rakstu par latviešu gramatikas datorizēšanu.

Rekomendācijas: Dace Mažeika, izglītības nozares konsultante; sabiedriskā labuma organizācijas “Raita valoda” valdes priekšsēdētāja. Anta Lazareva, humanitāro zinātņu maģistre, latviešu valodas un literatūras speciāliste.

LF finansējums$3000 (Programmēšana $2500 un Latgaliešu darbības vārdu datubāzes izveide $500.)


Pedeja izrade

LF22L03: Raimonds Staprāns " Pēdējā izrāde" 

Projekta mērķis: Iestudējot Raimonda Staprāna " Pēdējā izrāde", godināt mākslinieku un dramaturgu viņa pērnā gada lielajā jubilejā. Ar šīs izrādes palīdzību vēlamies iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar R. Staprāna darbiem, jo tie nav daudz iestudēti Latvijas teātros. Vēlamies runāt par radošu (ne tikai) personu vēlmi realizēties jebkuros apstākļos, pat, ja kontrole ir visapkārt un sistēma nav īpaši atbalstoša un uz attīstību tendēta.

Vēlamies bagātināt reģionu kultūras dzīvi ar profesionālu, kvalitatīvu un aktuālu izrādi.

Izrādes mērķauditoriju sastāda jauni cilvēki un vidējās paaudzes skatītāji, kuriem patīk un interesē teātris. Otra būtiska auditorijas daļu veido seniori. Mērķauditoriju sastāda arī cilvēki, kuriem nav pieejams teātris viņu dzīves vietā. Šo auditorijas daļu paredzēts sasniegt braucot viesizrādēs. Izrāde paredzēta mākslas un kultūras apmeklētājiem, kuriem ir nepieciešamība izjust mākslas klātesamību savā dzīvē.

Projekta apraksts: Biedrība " TAPUMS" (Cēsu Mazais Teātris) producēs Krišjāņa Salmiņa iestudēto Raimonda Staprāna lugu " Pēdējā izrāde".  Aktieris jebkurā vecumā alkst stāties publikas priekšā un realizēt savus sapņus, tāpēc izrādē pieredzes bagātos māksliniekus spēlēs divi jauni aktieri -  Anna Nele Āboliņa un Emīls Krūmiņš. Izrādē piedalīsies arī jau pieredzējušie aktieri -  Ilze Lieckalniņa un Mārtiņš Liepa. Pirmizrāde tiks spēlēta Cēsīs, Pasaules Latviešu Mākslas Centrā, kas arī ir vieta, kur pārsvarā tiek spēlētas Cēsu Mazā Teātra izrādes. Šī izrāde tiks rādīta arī citās Latvijas pilsētās, tai skaitā arī Rīgā. Izrādē režisors meklēs atbildes uz jautājumiem:

  • Kādus soļus mēs esam tiesīgi spert, lai realizētu savus radošos (ne tikai) sapņus?
  • Kur ir kontroles mehānisma robeža, kad tas kļūst par absurdu, totalitāru sistēmu?
  • Vai mana personīgā brīvība, pat ja tā neierobežo citus, ir tiesīga ignorēt pastāvošo kārtību, kas nodrošina “tradicionālo mieru” (sistēmas nepārtrauktību)?

Projektu piesaka: Ilze Lieckalniņa, Cēsu Mazā Teātra Vadītāja (Biedrības " TAPUMS" valdes locekle). Biedrība " TAPUMS" dibināta 2019. gada novembrī. Publiski zināms kā Cēsu Mazais Teātris. Mūsu mērķis ir attīstīt profesionālu teātri Cēsīs, kā arī attīstīt profesionālu, neatkarīgu teātri ārpus Rīgas.

Rekomendācijas: Lelde Kalmīte, nodibinājuma " Pasaules latviešu mākslas centrs" dibinātāja, valdes locekle un kuratore. Pēteris Krilovs, kino un teātra režisors, pedagogs.   

LF finansējums: $9900 (Režisors $4500, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks $2700, komponists $2700.)


Dzive partraukta

LF22L04: Režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilmas "Dzīve pārtraukta" krāsu korekcija 

Projekta mērķis: Šī projekta mērķis ir iegūt atbalstu filmas “Dzīve pārtraukta” krāsu korekcijas izstrādei, sedzot daļu no filmas pēcapstrādes izdevumiem. Šo pozīciju mūsu galvenais atbalstītājs Nacionālais Kino centrs diemžēl nespēj nosegt, taču tā ir ļoti būtiska filmas pabeigšanas sastāvdaļa.

Primāri filma būs interesanta sievietēm un auditorijai vecumā 30+, kas paši analizē un izvērtē savu dzīvi un kurus interesē cilvēku attiecības, tāpat arī vēstures entuziastiem. Savukārt, auditorija 50+ šis laiks saistās ar jaunības gadiem, to unikālo atmosfēru un pieredzi. Jaunākiem skatītājiem šī būs lieliska iespēja uzzināt par tā laika notikumiem un cilvēkiem. 

Projekta apraksts:  Filma “Dzīve pārtraukta” ataino notikumus, kas ir pagrieziena punkts Latvijas vēsturē. Filmas centrā ir stāsts par konkrētu personību – Itu Kozakeviču. Šī personiskās drāmas kombinācija ar vēsturiskajiem notikumiem ir unikāla, jo dod iespēju gan izzināt 80.gadu beigu fenomenu, gan izdzīvot emocionālu stāstu, kura centrā ir universālas, visos laikos aktuālas cilvēciskas vērtības. Darbs pie filmas plānots vairākos posmos, sākot ar 2022.gada janvāri, kad tika uzsākts filmēšanas posms, kas noslēgsies šī gada jūnija beigās. Montāžu plānots veikt 2022.gada otrajā pusē, savukārt skaņas un bildes pēcapstrādi – 2022.gada beigās, 2023.gada sākumā. Filmu plānots pabeigt līdz 2023.gada martam ar iespēju to izrādīt kinoteātros pavasarī. No Latviešu fonda lūgtais atbalsts paredzēts filmas krāsu korekcijas veikšanai, ko plānots veikt laika posmā no 15.12.2022. līdz 15.02.2023. Projekts tiks realizēts Latvijā, studijā “Tasse Film” un šim darbam tiks piesaistīts kvalificēts nozares profesionālis.


Projektu piesaka: Projektu vadītāja Elīna Losa, filmu studija TASSE FILM. www.tasse.lv

Studija “Tasse Film’’, ko 2011.gadā dibināja producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze, nodarbojas ar augstas kvalitātes mākslas filmu producēšanu sadarbībā ar nopelniem bagātiem režisoriem, kā arī jaunu talantu meklēšanu un to virzīšanu starptautiskajā filmu tirgū.

Rekomendācijas: Sandra Kalniete, politiķe, Eiropas parlamenta deputāte. Dainis Īvāns, politiķis, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs. 

LF finansējums: $10,000 (Daļa no laboratorijas izmaksām HD grade krāsu korekcijai)


 Karlis IrbitisLF22L05  Dokumentālā filma “SPĀRNI”

Projekta mērķis: Projekta mērķis ir izveidot dokumentālo filmu par Latvijas izcilāko lidmašīnu konstruktoru Kārli Irbīti, kas vēstī par vizionāra un izgudrotāja pasaules redzējumu, kā arī atspoguļo cilvēka spēju sekot līdzi savam dzīves aicinājumam. Filmas kontekstu plašākā mērogā veido 20. gs. sākuma romantisko avio entuziastu paaudzes portretējums. 

Projekta mērķauditorija: Ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 80 un vairāk gadiem, kurus uzrunā biogrāfijas žanrs dažādās mākslinieciskās izpausmes formās (literatūra, kino u.c.), interesē Latvijas vēsture un nozīmīgas personības, kā arī trimdas latviešu dzīvesstāsti. 

Specifiskie auditorijas segmenti: 

  • Trimdas latvieši un viņu ģimenes (īpaši Kanādā, ASV un Austrālijā), kā arī tie, kas atgriezušies no trimdas un turpina savu dzīvi Latvijā;
  • Kārļa Irbīša laikabiedri un senioru paaudze;
  • Latvijas vēstures, aviācijas un inženierzinātņu speciālisti un entuziasti;
  • Jaunieši (īpaši vidusskolas vecumā);
  • Latviešu kino cienītāji. 

Projekta apraksts: Pilnmetrāžas dokumentālā filma “SPĀRNI” stāsta par latviešu izgudrotāju un lidmašīnu konstruktoru Kārli Irbīti. Filmas scenārijs balstīts Kārļa Irbīša personīgajā arhīvā un laika biedru atmiņās. Kārļa atstātais talanta un zināšanu mantojums gan Latvijā, gan Kanādā ir filmas cienīgs stāsts, kas nozīmīgs gan diasporas kopienām, gan cilvēkiem Latvijā. Būtiski minēt, ka filmas stāsts ir indivīda dzīvi un talantu apliecinošs, bet auditorijai nodot spēcīgu, pozitīvu un iedvesmojošu vēstījumu, kas apliecina latviešu spējas un to konkurētspēju globālā kontekstā. 

Projekta komandu veido Latvijā atzīti un pieredzējuši kino un citu industriju profesionāļi. Režisors un operators Andrejs Verhoustinskis, scenārija konsultante Larisa Gutmanis, māksliniece Paula Zariņa – Zēmane, animators Pauls Poikāns un skaņu režisors Artis Dukaļskis. 

Projekts tiks realizēts periodā no 2022. gada sākuma līdz 2024. gada rudenim, ietverot attīstīšanu, filmēšanu Latvijā, Kanādā un ASV, pēcapstrādi un izplatīšanu.

Projektu piesaka: Elizabete Palasiosa, producējošās kompānijas STORY HUB veidotāja. Elizabete Ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra grādus mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā ar specializāciju kultūras un radošo industriju menedžmentā. 

STORY HUB nodarbojas ar starpdisciplināru projektu producēšanu, kā arī audiovizuāla un multimediju satura veidošanu. www.storyhub.lv

 Rekomendācijas: Akad. dr. Vaira Vīķe – Freiberga (Latvijas Valsts prezidente 1999 – 2007) un  Dr. Imants Freibergs. Liene Kubiļus, VEF kultūras pils vadītāja.

LF finansējums: $10000 (Scenārija izstrāde un režija $4000; scenārija konsultācija $2000; kameras tehnikas noma (daļēji) $2500; skaņas tehnikas noma (daļēji) $1000; gaismu tehnikas noma (daļēji) $500)


 FolktoberfestLF22L06: 2022 Folktoberfest: Milwaukee Latvian Folklore Day

Projekta mērķis: Folktoberfest Folkloras diena notiek oktobra mēneša sestdienā Milvoku Draudzes telpās, dārzā un uz nobloķētās ielas pie baznīcas. Viskonsīnas Latviešu Kultūras Fonds atbalsta un uzrauga īpašu rīcības komiteju, kurā arī piedalās mūsu valdes locekļi. Finanses un līgumus kārto VLKF priekšsēdis un/vai kasiere. Ir gadskārtēja revizija un biedru pilnsapulce. 

Projekta apraksts: Folktoberfest: Latviešu Folkloras diena piedāvā latviešiem un plašai ASV vidienes sabiedrībai priecāties un svinēt latviešu mūziku, deju un kultūru. Piedāvāsim latviešu rakstu nodarbības, vaiņagu pīšanu, latviskās virtuves nodarbības, tirdziņu, izstādi, koklēšanas apmācības, ansambļa uzstāšanos, latviešu alus nogaršošanu, tautas dejas un mūziķu uzstāšanos. 

Projektu piesaka: Viskonsīnas Latviešu Kultūras Fonda (VLKF) priekšsēdis Pēteris Burģelis. VLKF dibināts 1969. gadā kā Milvoku Latviešu nams. Jaunais nosaukums labāk atspoguļo  mērķus un misiju: shall promote and encourage cultural, social, welfare, and sports activities of people and organizations interested in the Latvian heritage and for supporting like activities. www.wilvcf.org

Rekomendācijas: Andris Kursietis, Daugavas Vanagu ASV priekšnieks un Viskonsīnas Latviešu Kultūras Fonda valdes loceklis. Ēriks Kākulis, Milvoku Daugavas Vanagu kopas priekšnieks, Brusubārdas un Dzimtenes kora darbvedis un Viskonsīnas Latviešu Kultūras Fonda talcinieks. 

LF finansējums: $5,000  (Bērnu nodarbību materiāli, mūzikas instrumentu īre, skaņu tehnika, apdrošināšana, pilsētas atļaujas, daļa no telšu īres un uzstādīšanas).


 bernu koru svetkiLF22L08 1866. Pirmie latviešu skolēnu koru svētki Lazdonā

Projekta mērķi: 1. Izveidot koncertfilmu par pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem 1866. gadā, lai ar iepriekš maz izpētītiem faktiem papildinātu topošo Dziesmu svētku ekspozīciju, bagātinot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150. jubilejas norises 2023. gadā un akcentējot skolēnu koru lomu latviešu dziesmu svētku vēsturē un attīstībā.

2. Sniegt ieguldījumu skolēnu dziesmu svētku vēstures faktu precizēšanā un pārrakstīšanā, veicinot izpratni par tiem kā Latvijas dziesmu svētku kustībai neatņemamu sastāvdaļu gan vēsturiskā, gan šodienas aspektā. 

3. Iesaistot skolu jaunatni filmas tapšanas procesā, sekmēt līdzdalību un dziesmu svētku tradīcijas nodošanu nākamajām paaudzēm.

Projekta mērķauditorija ir gan Dziesmu svētku ekspozīcijas apmeklētāji – Latvijas iedzīvotāji, ārvalstu viesi, mērķorientēti latviešu kultūras interesenti, mūzikas profesionāļi, diriģenti, mūzikas pedagogi, koru dziedātāji un viņu ģimenes, skolēni un viņu skolotāji, gan diasporas latviešu sabiedrība. 

Projekta apraksts: 1866. gada 18. jūlijā Lazdonā mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar ērģelnieku, diriģentu Kārli Pētersonu noorganizēja pirmos latviešu skolēnu koru svētkus 200 dalībniekiem no piecām draudzes skolām. Šie pirmie latviešu skolēnu koru svētku ir notikums, kas no jauna – “zelta burtiem” – ierakstāms mūsu dziesmu svētku vēsturē – tas ir izšķirošs atspēriena punkts un iedvesmas avots turpmākajam latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesam, kurā nezūdoša ir kopā dziedāšana kā pašizpausme. Lai saglabātu kultūras mantojumu, nodotu to nākamajām paaudzēm un sniegtu izpratni tradīcijas turpināšanai nākotnē, nepieciešama skolēnu dziesmu svētku vēstures izpēte. Projekta ietvaros tiks veikts pētnieciskais darbs par 1866. gada skolēnu koru svētkiem un tiks uzņemta koncertfilma, kurā piedalīsies Rīgas Doma kora skolas un Madonas novada skolu kori, daļēji rekonstruējot šī notikuma norisi. Filma pirmizrādi piedzīvos 2023. gadā un vēlāk nonāks topošajai Dziesmu svētku ekspozīcijai Mežaparka estrādē.

Projektu piesaka: Madara Boka, Valdes locekle, Rīgas Doma meiteņu kora biedrība. Projektu vadītāja, Rīgas Doma meiteņu koris TIARA. Rīgas Doma meiteņu kora biedrība dibināta 2004. gadā, piedzīvojusi divas nosaukuma un sastāva maiņas, un šobrīd, kopš 2016. gada, ir patstāvīga organizācija, kas sadarbojas ar dažādām institūcijām un realizē mūzikas un kultūras projektus Latvijā un ārvalstīs.

Rekomendācijas: Jānis Siliņš, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs. Rita Platpere, VIII – XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru projektu vadītāja, Valsts Izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente, LNKC Koru nozares konsultatīvās padomes pārstāve, Ķekavas sieviešu kora „Daugaviete” diriģente.

LF finansējums: $10000 (Scenārija autore, režisore inscenētāja, montāžas režisore D. Micāne-Zālīte $ 2565; mākslinieks, scenogrāfs I. Mailītis $1751; kostīmu māksliniece O. Birmane $892; Filmēšanas grupa: galvenais operators Kamrans Kurbanovs $669, operatora palīgs $335, drona operators $134, skaņu operators $669; montāža un ieskaņošana: melnā montāža $669, Montāža $446, krāsu korekcija $502, skaņas montāža $446, skaņu efekti $112, attēla pēcapstrāde $446, master izgatavošana $364.)


 Homo novus muziklsLF22L09   Mūzikls “Homo Novus” 2023. gadā, Dziesmu svētku laikā Rīgā, Liepājā, Cēsīs,  Rēzeknē un Daugavpilī

Projekta mērķi: 1. Muzikāla teātra žanrs Latvijā maz attīstīts. Profesionālie teātri ik pa retam uzved kādu mūziklu, bet pie pašdarbības ansambļiem tas praktiski neeksistē. Ar šo projektu ceram veicināt muzikālā teātra attīstību Latvijā starp pašdarbības kolektīviem, ar galveno uzsvaru uz vidusskolas vecuma jauniešiem.

2. Projekts veicinās integrāciju  un  sadarbību   starp  diasporas  un  Latvijas jauniešiem un iesaistīs arī mazākumtautību jauniešus kopējā projektā. Tas stiprinās sadarbību starp latviešu organizācijām diasporā un Latvijā. Veicinās pieredzes apmaiņu starp dalībniekiem, integrāciju un toleranci pret kultūru atšķirībām. Diasporas jaunieši gūs priekšstatu par savām kultūras saknēm, kā arī projekta  sagatavošanas procesā uzlabos savas valodas zināšanas.

3. Projekts attīstīs jauniešos radīšanas spējas, izmantojot starpdisciplināro skatuves mākslas formu - mūziklu.

4. Projekts izplatīs tradīcījas Latvijas vidusskolās iestudēt un izrādīt mūziklus latviešu valodā.

5. Projekts sekmēs jaunrades procesu muzikālā teātra žanrā.

Projekta apraksts:  Izpildītāji būs latvieši, pārsvarā jaunieši, no ASV, Kanādas, Zviedrijas un Latvijas, kas tiks atlasīti konkursa veidā. Dalībnieki sagatavos mūziklu, "Homo  Novus"  ar Anšlava  Eglīša libretu un dziesmu tekstiem, un Andreja Jansona mūziku.  Sagatavošana norisināsies 2023.  gada vasarā, profesionāla režisora un horeogrāfa vadībā.  Ansambli veidos 45 dalībnieki. Mēģinājumu process plānots treniņnometnes veidā no 14. - 22. un 25. - 28. jūnijam. Projekta noslēgumā paredzētas 6 izrādes Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī.

Projekta nepieciešamības pamatojums: ASV viena mūzikla iestudēšana gadā gandrīz katrā vidusskolā ir tradīcija ar vairāk nekā 70 gadu vēsturi. Šo tradīciju saglabāt motivē nevien jauniešu lielā atsaucība, bet tas veicina iedziļināšanos literatūrā un vēsturē; attīsta izrunu un dikciju, bagātina valodu, attīsta koordināciju un mākslinieciskās izpausmes līdzekļu pielietošanas spējas un kas ļoti būtiski veicina savstarpējo sadarbību, cieņu un izpratni par saskaņotas komandas darba nozīmi mērķa sasniegšanā. Tādēļ arī ASV vēstniecība Latvijā, balstoties uz Amerikā izkoptām tradicijām izglītības nozarē, atbalsta šo projektu.

Projektu piesaka: Andrejs Jansons, obojists, dirigents, komponists, LF dalībnieks, goda virsdiriģents Latvijas,  ASV  un  Kanādas Dziesmu  svētkos;  7 mūziklu autors, ierakstījis 12 CD albūmus ar latviešu mūziku.

Rekomendācijas: Viesturs Gailis, bijušais Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, 

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas “Figaro” vadītājs, operdziedāšanas klases vadītājs un simfoniskā orķestra diriģēšanas profesors. Arvīds Bomiks, muzikologs, docents, Latvijas Komponistu savienības biedrs.

LF finansējums: $10,000 (Telpu īre uzvedumam: VEF Kultūras pils Rīgā - $3,000, Gors koncertzāle Rēzeknē - $3,000, Liepājas teātris - $3,250 un daļēji Cēsu Vidzemes koncertzāle). 

 

Uz balsošanas anketu

 


Balsošanai pa pastu lūdzam aizpildīt balsošanas lapu un līdz 30. jūnijam nosūtīt  Latviešu Fonda revidentei Diānai Kārkliņai 109 1st Street, Plainwell MI 49080 USA.

LF gada maksu var nosūtīt kopā ar balsojumu. Pateicamies par jūsu atsaucību!