Raksts publicēts arī Latviesi.com. Raksta autore Ilze Pētersone
KUR IR KULTŪRA, TUR LATVIEŠU FONDS
Manai meitai nesen bija kāzas. Es gribēju iepotēt galvenokārt amerikāniskai svinību norisei mazliet latvisku garu; nolēmu pēc kāzu mielasta iesākt dancošanu ar Tūdaliņ, tāgadiņ. Meklēju deju paraugu un iedomājos par Latviešu Fonda atbalstītu projektu – Danču krātuvi. Biju patīkami pārsteigta mājas lapā dancukratuve.lv atrast izsmeļošu latviešu deju un dziesmu avotu - ar video, notīm, instrumentu un danču soļu pamācībām, kā arī arhīvu. Lasītāji, es iesaku apmeklēt šo vērtīgo vietni! ( Krātuve tagad piedāvā latviešu danču burtnīcu kolekciju e-formātā, brīvi pieejamas dejas grupām gan Latvijā, gan diasporā.)
Danču krātuve ir tikai viens piemērs no “bagātīgās Latviešu Fonda atbalstīto projektu ražas” (LF priekšsēdes vārdi). Droši var teikt – kur ir kulturāls pasākums, tur ir Latviešu Fonds! LAPA Uzvelc Latviju izstāde; rokgrupas Akacis atjaunotie ieraksti; Ilģu dziesmu izcelsmes stāsti; Mazputniņš; amatierteātru festivāls LAIPA Sanfrancisko; Bostonas un Ņujorkas Baltijas filmu festivāli – Fonds ir atbalstījis visus. LF sekretāre Rita Grendze raksturo šos projektus kā mūsu “ sakrāto kultūras zeltu”. Uzsveru padomes sirsnīgo lepošanos, jo uzskatu, ka šī sajūsma daļēji izskaidro Latviešu Fonda sekmes.
2023.gadā, no Latviešu Fonda balvu fonda $45,000 kopsummas, $22,500 tika piešķirti Lielajiem projektiem un $22,500 Mazajiem projektiem. Trīs Lielie projekti tika atbalstīti: Dzīve pie jūras simtgades griezumā: piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskais un kulinārais mantojums ekoloģisko pārmaiņu laikos; “Lasi, Dziedi, Mācies” animācijas filma un karaoke bērniem; dokumentālā filma “ Pēckara bērni”. Trīspadsmit Mazie projekti saņēma atbalstu: Amatierteātru festivāls LAIPA 2023 Sanfrancisko, Izstāde "UZVILKT LATVIJU. Latvieša tautastērps pasaulē", Danču burtnīcas kolekcija - otrā daļa, Bostonas Baltijas filmu festivals, Videoklips "Dziedāt DABĀ", Starp Latvijām interviju digitalizēšana, Muzikāli literārs pasākums “Bez Kronberga Rīgā”, “Trejdeviņas Dievainības”, NY Baltic Film Festival 2023, Roberts Mūks "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst", "Sejas laiks" dzeja, Jauno mūziķu meistarkursi, Nodarbību cikls “Etnogrāfiskās zināšanas un prasmes modernai sabiedrībai”.
Bez lieliem un maziem projektiem, LF noorganizē Īpašās akcijas – crowdsourcing – Šogad vēl var ziedot diviem šādiem projektiem – Kursas vidusskolas grāmatu inventāra papildināšanai un Abrenes atmiņu stāstu izdošanai. Tuvāka informācija atrodama LF mājas lapā.
Un jāsaka, ka 2023 . gadā Latviešu Fondam IR bijušas sekmes!
LF konkursa lietvedis Mārtiņš Hildebrants, 28. oktobra pilnsapulcē stāstīja, ka 2023. gadā tika iesniegti gandrīz divas reizes vairāk pieteikumu (42) nekā 2022. gadā! Tikpat nozīmīgi - pēdējā gadā iestājušies 24 jauni dalībnieki - un desmit solījušies nākt klāt! Esošā padome papildināta ar “jaunām asinīm” - Ievu Deksteri un Noru Muižnieci Steele, un darbību uzsākusi Jaunākā padome. Sastāvot no Ariānas Ūles, Ādama Willems un Kristīnas Vītoliņas, ar darbības termiņu no viena līdz trīs gadiem, Jaunākās padomes loma ir piedalīties LF pasākumos, apmeklēt padomes sēdes, iesaistīt citus jaunos Latviešu Fondā un pārstāvēt LF jauniešu organizācijās. Pilnsapulces pārrunās par jauniešu iesaisti, Dace Aperāne (TILTS) novēroja, ka jauniešu rosība ir manāma vidēja lieluma ASV centros (Denvera, Portlande, Sietla) un, ka jauniem Latvijas mūziķiem pieaug interese par ārpus Latvijas tapušiem latviešu skaņdarbiem.
Sadarbība ar jauniešiem ir bijusi viena no Latviešu Fonda prioritātēm. Mārtiņš Hildebrants un revidente Diāna Kārkliņa jau trešo gadu Gaŗezera Vasaras vidusskolā vadījuši speckursu un veicinājuši skolēnus izveidot pašiem savus projektus. Nedaudz citā veidā, Fonds atbalsta arī Rietrumkrasta Vasaras vidusskolu Kursa.
Un kaut kas jauns - pateicoties ALA prakses programmai, Latviešu Fondam šovasar bija iespēja pieņemt vasaras praktikanti – Indru Vogel no Čikāgas. Ritas Grendzes vadībā, viņa LF mājas lapā sāka veidot digitālu krātuvi ar saitēm uz LF atbalstītiem projektiem un LF pasākumiem kas atrodami gan Youtube, gan citur internetā.
Latviešu Fondam IR bijušas sekmes. Laikmetā, kad pasaulē vērojams latviešu kopienu ārpus Latvijas pieaugums, bet dalībnieku skaits organizācijās sarūk, LF ir sapulcējis ap sevi “tos, kas dara”. Fondam ir cieši sakari ar citām organizācijām (ALA, TILTS, vietējās organizācijas, skolas), kopēji plānoti sarīkojumi ceļ LF redzamību, un pieredzējuši sabiedriskie darbinieki ir “ievilkti“ LF lokā. Tajā pat laikā, bijušie padomes locekļi turpina atbalstīt Fonda mērķus un labprāt turpina LF palīdzēt. Kā jau bieži esmu minējusi, Latviešu Fondā ir jauka kompānija! Vislielākais nopelns, saprotams, ir atrodams Latviešu Fonda padomes enerģiskā piestrādāšanā, tehniskā mākā un profesionālismā. 2023. gadā, Latviešu Fonds ir sakārtots, ar skaidriem grāmatvedības un projektu pieteikuma noteikumiem, jaunu investīcijas firmu un modernām tehnoloģiskām spējām. (Visu detaļēto informāciju par LF padomi, finansēm, struktūru, ziedojumiem, balsošanu, projektiem un sarīkojumiem var atrast uz www.latviesufonds.org).
Piemērojoties jaunajam, Latviešu Fonds turpina cienīt veco un neaizmirst pateikties saviem ilggadīgiem dalībniekiem , tūkstošniekiem un ziedotājiem. Šeit jāpiemin, ka Latviešu Fonda Laimīgajā stundā Dziesmu svētku laikā Rīgā, priekšsēdei Renātei Kenney bija gandarījums tikties ar LF atbalstītāju, pazīstamo Valteru Nollendorfu. Valters pašlaik sakopo paplašinātu okupētās Latvijas vēsturi latviešu un anglu valodās. Oriģinālā grāmata, kas iznāca 2003. gadā, bija projekts, ko Latviešu Fonds līdzēja finansēt. Jaunajā izdevumā Valters katrai nodaļai ir pievienojis dzeju. Sekojošo veltījumu angļu valodā ir vērts atkārtot:
“It’s time to harken back to everything
To pay respects to our departed souls
To keep reminding of the abject darkness
To keep eternal memory of all that’s been.”
Latviešu Fonda misija no dibināšanas dienas ir bijusi saglabāt “to kas ir bijis”, neaizmirst mūsu senču vērtības un rosināt “latviešu radošo cilvēku izdomu” (Mārtiņa Hildebranta vārdi), lai mēs saturētu un kuplinātu Latvijas tautas “kulturālo zeltu”.